Kā mēs taisījām hallē plauktu (kā daudzkas šajā dzīvē - gandrīz pabeigts)

Ievadam,

kā radās šis mans DIY blodziņš. Piefiksēju, ka visas manas DYI aktivitātes līdz šim ir sagājušas #twitter. Terase, šķūnītis (liela daļa no tā pat nav publicēta), lustras vannas istabā, lieveņa jumts, lieveņa puķu kastes, gan jau kko esmu arī piemirsis. Tviterī nav slikti, bet tomēr sagribējās uzrakstīt arī kādu konsistentu stāstu, jo tviterī tu vari sekot stāstam, bet izlasīt stāstu tur ir pagrūti.

Tad nu stāsts par to, kā mēs taisījām plauktu

Vispār stāsts sākās 2008. gadā, kad ievācāmies dzīvot Salaspils mājā. +/- iekārtotā, bet gandrīz uzreiz tika pamanīta problēmiņa: ienākot pa durvīm, viss, kas rokās, nonāca dzīvojāmā istabā uz ēdamgalda kurš pretim ieejas durvīm, kā rezultātā vidēji 1/2 no galda kalpoja kā noliktava. Vairākus gadus laiku pa laikam mēģinājām izdomāt kā šo novērst, idejas bijušas visādas, līdz beidzot nonācām pie te aprakstītā.

Projekta definēšana

Lai tas notiktu bija jāsakrīt vairākiem apstākļiem:

• Beidzot īstā ideja un ģimenes kopīga vēlme atrisināt problēmiņu.
• Nedaudz naudas maciņā un doma, ka esi gatavs veltīt laiku projektiņam.
• Pāris reizes bijām paaicinājuši meistaru custom mēbeļu izgatavošanai. Nekas liels, bet tomēr. Visus nepieciešamos materiālus viņš nopirka Attēls R. Galvenais secinājums: viss (ok, pēc visa tagad izdarītā saprotu, ka ne viss), ko viņš darīja ir ļoti loģiski saprotams, nekāda raķešzinātne, tikai jāmaksā par viņa laiku. Apmēram tikpat, cik materiālu patēriņš. T.i. loģiska doma - puse naudas jāietaupa darot pašam, kas papildus nozīmē labi pavadīt laiku kko ķimerējot.

Bija septembris, bet varbūt oktobris.

Kā jau jebkurš projekts, tas sākās ar ideju ģenerēšanu un skicēšanu. Ideja par vietu un ko tai vietā gribam izdarīt.

Vieta:

Vēlmes / prasības:

• Lai ir kur nolikt to, kas rokās ienākot pa durvīm.
• Vieta visādām atslēgām.
• Vieta cimdiem cepurēm utml.
• Jāaizsedz "bīstamo logu" no kāpnēm. Visticamāk ar puķupodiem (Dainas hobijs).
• Tā kā pārējais interjers pirmajā stāvā hallē un dzīvojāmā istabā vairāk vai mazāk ozolā, tad arī plauktam jābūt ozolā. Drīkst būt un cenas dēļ jābūt ar ozola nažfinieri finierētam #mdf (ļoti pateicīgs materiāls).
• Jo vienkāršāk, jo labāk.

Esošais ozols:

Lai uzzīmētu skici, vajag:

• Metramēru.
• Papīru un zīmuli.
• Vēlmi to visu darīt, tobiš garastāvokli. Visiem vienlaicīgi.
• Vīnu. Tikai pieaugušajiem.

Tapa skice:

Šajā brīdī viss likās viegli un vienkārši. Daždesmit lati un pāris pēcpusdienas. Tagad, protams, smieklīgi.

Izmaksas: runāšana un skicēšana paņēma kādas pāris stundas divatā un 0 naudas (vīnu pieskaitu pie fona, ne izmaksām). 

Jau skicējot bija skaidrs, ka ir jāuzzīmē pēc izmēriem un pietiekoši detalizēti, t.i. projektējums. Kādu nedēļu vai divas staigāju apkārt, līdz saņēmos un pieķēros

Projektēšanai

Projektējuma zīmēšana prasīja:

• Saņemšanos (jo tas prasa fucking attention to details).
• Staigāšanu apkārt potenciālā notikuma vietai.
• Saņemšanās atlikšanu vairākas reizes.
• Tad kādu dienu jāpasaka sev skaļi: "Bļin, nu gan viss ir skaidrs, beidz čakarēties, izdari kko!"
• Labāk bez vīna.
• Labi apgaismotu galdu.
• A4 papīra lapu un zīmuli un dzēšamgumiju.
• Lineālu komplektu (taisnais, 45, 30). Transportieri var atstāt plauktā.
• Zvanu sievas brālim, kurš ir galdnieks un (lai būtu dārgāk zvanīt) dzīvo UK. Btw, visa projekta laikā zvani bija 3 un beigās bija skaidrs, ka tad, kad atbrauks uz LV ciemos, vajadzēs finālo konsultāciju un palīdzību saregulēt līdz galam to mēbeli.
• Atmiņas par to, kā rasēju gan Rīgas 1. vidusskolā, gan Rīgas Politehniskā Institūta Automatizācijas fakultātē, bet tas nav obligāti, obligāti ir lai rokas netrīc un atšķir 90 grādu leņķi no ne tik 90 grādu leņķa un centimetrus no milimetriem.
• Internet pieeju. Daudz un dikti skatījos pieejamos materiālus, to īpašības, furnitūru (latviski: eņģes jeb viras, savilces, tapiņas un tamlīdzīgas mēbeļu detaļas) un tās rasējumus (nepaslinkojam sameklēt furnitūras rasējumus ar izmēriem, citādi nav jēgas pirkt, skat. zemāk).

Izmaksas: precīzi neatceros (lai arī vīna tur nebija), kādas 3-4 stundas. Saņemšanās laiku neieskaitīju. Bet es esmu kopumā lēns, jo man patīk daudzas reizes staigāt apkārt uzdevumam un visu lēnām un kārtīgi izdomāt. Normāli džeki droši vien var 1/2h laikā mierīgi uzzīmēt. Joprojām pagaidām 0 naudas.

Projektējums izskatās šādi:

Likās, nu jau jāņem rokās skrūvgrieznis. Ņifiga, jāuzraksta materiālu

Specifikācija

, lai var pasūtīt / nopirkt nepieciešamās sastāvdaļas. Lai arī izskatās, ka projektējums jau sevī ietver materiālu specifikāciju, tomēr nākas vien uzrakstīt, citādi tevi neviens nesapratīs. Gan mdf / koka detaļu specene ar izmēriem un kuras malas jāfinierē, gan furnitūras saraksts.

Dokumenta piemērs (templeits no Attēls R mājas lapas):

Furnitūras saraksta piemērs:

Izmaksas: 1h + 0 naudas.

Tagad gan var doties uz Attēls R pasūtīt detaļas jeb

Iepirkums

Bija 5. novembris, līdz ziemassvētkiem vēl tālu. Kā nojaušat, kkur pa starpu bija radies jeb atradies projekta termiņš.

Iepirkums prasīja:

• Aizbraukt uz Maskavas ielu 454c (Rumbula) un uziet 2. stāvā.
• Saskatīties ar kādu no meitenēm, kas pieņem pasūtījumus, lai viņa izvēlas tevi. Pastāstīt aptuveni, ko gribi. Uzzināt, ka detaļas tiek izzāģētas tikai no veselām plāksnēm un tu vari dabūt atgriezumus, ja vēlies, jo tie ir tavi. Sagaidīt, kamēr pielec, ka tam ir finansiālas sekas.
• Pārdomāt pāris lietas no projektējuma un detaļu saraksta, pārrēķināt šo un to (to darīt nevajag, vismaz steigā ne, jo tas bija par iemeslu nepatīkamiem gļukiem tālākajā procesā).
• Nosūtīt iepriekš viņu veidlapā aizpildīto detaļu specifikāciju.
• Pagaidīt, kamēr meitene ar roku no ēpastā saņemtās formas pārraksta tai pašā formā, bet jau sev zināmā vietā. Nevis saglabā vai pārkopē, bet burtiski pārraksta. Pasaka tev ciparu un pavaicā, cik no tā maksāsi uz priekšu.
• Uzzināt, ka klienta kartes (kuru esam veiksmīgi nezin kur nobāzuši) numuru atlaidei ne pēc vārda, ne pēc personas koda atrast nav iespējams. Bet pēc dažu minūšu sarunas ar kolēģi tomēr var.
• Uzzināt, ka pasūtījuma izpildes termiņš ir noslēpums. Pat aptuvens, jo: "Vajadzīgo materiālu nav uz vietas. Mēs jums piezvanīsim."
• Aiziet uz kasi ar izdrukātu speceni un samaksāt.
• Tad var noiet lejā un paskatīties dzīvajā uz furnitūru, kuru taisies pirkt. Skatīties jau var, tas nomierina, bet, kā rāda pieredze, praktiski nepalīdz. Ja nu vienīgi pirms tam furnitūru redzējis dzīvajā neesi. Bet kurš gan nav pats salicis nopirktu mēbeli, tātad visi ir redzējuši.

Izmaksas: benzīns, apmēram stunda un, manā gadījumā, ~100 LVL rēķins par materiāliem.

[Pauze kā paveicas, man bez divām nedēļām mēnesis]

3. puses piegāde

Man ir neatbildēts zvans no nezināma numura. Es atzvanu. Atbildēja tā pati meitene, ar kuru runāju par pasūtījumu. #forši. Esot. Pēc tam es aizmirsu... Pēc pāris dienām saņēmu SMS, ka pasūtījums nr. abcd ir izpildīts. #forši, ka atgādina! Kādā brīdī atcerējos draudus, ka, ja neizņemšu izgatavotās detaļas divu nedēļu laikā, tad tās tiks iznīcinātas. Interesanti, kā viņi iznīcina detaļas? Nu, jūs jau mani pazīstat, es aizbraucu pēc pasūtījuma tieši 14 dienas pēc zvana :D

Ir 6. decembris. Ieeju iekšā ar papīru rokā un... a kur? Stāvu pie lodziņa, kur citi cilvēki kko dabū. Uz mani neviens neskatās, visi kko performē acis nolaiduši klientu virzienā, jautrojas savā starpā kad uz klientiem nav jāskatās, var redzēt, ka cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara. Beidzot ķeru vienu pie [sirdsapziņas/rokas] un prasu ko man iesākt. Sak, ej uz kasi un maksā. Es jau samaksāju. Vienalga ej uz kasi, tur tev iedos [citu] papīru. Ok. Iedod man papīru, a ko man tagad darīt? Brauc uz angāru nr. 5 "ārā un pa labi."

Ok, esmu pie angāra nr. 5, eju iekšā, cilvēks paņem manu "papīru" un ar iekrāvēju dodas noliktavas dzīlēs. Nonāk apmēram līdz pusei, apstājas, paskatās papīrā un izkāpj ārā un kājām aizdodas vēl dziļāk dzīlēs. Gaidu kādu brīdi, sāku domāt, ka "papīrs nepareizs", jo atpakaļ nenāk. Nebija jau pārāk ilgi, kādas 5-10 min, ir atpakaļ, vaicāju: "Kkas ne tā? Nē, viss kārtībā, man par citu pasūtījumu bija neskaidrības."

Aizmirsu piebilst, ka pie pasūtīšanas obligāti jāpaprasa detaļu iesaiņošanu! Maksā ļoti maz, bet var izšķirt detaļu likteni.

Uzmanīgi iekrāmēju detaļas auto. Neaprakstīšu, kā es 2.7 m garas detaļas iepihņīju audī (sedanā), iespējams tas ir, izrādās.

Šajā brīdī pielaidu kļūdu, jo ārā bija slikts laiks, sāka snigt sniegs. Nedariet, kā es, nesteidzieties, pārbaudiet katru detaļu, man izrādījās, ka vienai bija apdauzīta maliņa.

Btw, starp detaļām bija arī atgriezumi, lai arī biju "atteicies" no savējiem. Labi vien bija, vēlāk noderēja uz ko izmēģināt dažādu caurumu urbšanu, padziļinājumu frēzēšanu, lakas ietestēšanu.

Aizbraucu atpakaļ uz ofisu, jo vajag arī furnitūru. Diezgan raiti nolasīju visas savas vēlmes no aipēda,  cilvēks to visu pārmeklēja savā datubāzē un pārrakstīja savā datorā ar rociņu. Tā rezultātā es saņēmu "papīru" un tiku nosūtīts pie iepriekš apskatītā lodziņa. Kad tev ir pareizais "papīrs", tevi pamana diezgan ātri. Arī sakomplektē diezgan ātri un nosūta uz kasi maksāt. Pārsteigums, nepilni 10 LVL. Maksāju (kartes pieņem) un dodos pēc maisiņa ar furnitūru. Viss forši.

Izmaksas: benzīns, nepilna stunda (visčakarīgākais bija sabāzt garās detaļas audī) un nepilni 10 LVL par furnitūru.

Transports un papildus sīkumu iegāde

Nu tu esi lepns detaļu un furnitūras īpašnieks. Šķiet, ka plaukts jau ir gandrīz realitāte. Patiesībā, viss tikai sākas. Bet pagaidām: skaties uz detaļām un furnitūru un jūties.

Arī furnitūru jāizpako.

Shit. Viss gāja tik raiti un izskatījās tik labi, ka tikai mājās pamanīju, ka 6x30mm koka dībeļu vietā iedoti 8x30mm. Nu neko, esmu dabūjis vairāk koka par to pašu naudu. Manā gadījumā derēja arī tādi, 19mm finierētā mdf bija ok, plānākā varbūt nāktos tomēr gādāt tievos.

Pa ceļam kārautā nopirku skrūves plaukta pieskrūvēšnai pie sienas. Un iepirku arī laku. Neskatoties uz pēdējā laika kārautas gandrīz perfekti pircējorientētajiem pārdevējiem, man izdevās atrast mēreni neapmierinātu krāsu un laku veceni, kuras komentāri par lakām bija ļoti kodolīgi - šķidras, caurspīdīgas, ir gludas/pusmatētas/matētas un ar tām var lakot. Ok. Kādi rullīši jālieto? Apaļi. Ok. Still excited, good for me.

Teorētiski lakas daudzumu varētu un vajadzētu izrēķināt. Tomēr es vados pēc principa, ja nezini / neesi profesionālis, tad labāk nopērc minimumu. Es nopirku 0.45l. Vēlāk izrādījās, ka pietiek vairāk nekā pusei plaukta lakojot vienā kārtā (teorētiski vajadzētu vismaz 2x, bet man iepatikās rezultāts jau pēc vienas un taisnība vien bija, jo vienu detaļu lakoju 2x un tad rezultāts man tik ļoti vairs nepatika, izņemot durtiņas, bet labāk par visu pēc kārtas).

Skrūves un laka un rullītis.

Izmaksas: benzīns un laiks atvest, 15 min izkrāmēt (vēlams to darīt tiešām uzmanīgi, jo finierētā mdf maliņas ir ļoti viegli sabojāt), kārautas čeks LVL 4.52.

Tagad viens no lielākajiem izaicinājumiem:

saurbt caurumus koka dībeļiem un savilču skrūvēm

Tam vajadzīgi instrumenti un ļoti noder iemaņas darbam ar tiem. Pareizi būtu jau Attēls R specenē sarakstīt, iezīmēt visus caurumus, lai šie saurbj, bet, tā kā tur nebija acīmredzami, kā to izdarīt, tad nolēmu izlaist, jo "es taču māku urbt caurumus". Vēlāk nožēloju, jo tas prasa uzmanību, daudz laika un ir par iemeslu neprecizitātēm. Caurumu urbšanai vajag:

• Darba vietu, kur var putekļoties un darba galdu. Es izlīdzējos ar halli, saliekamo stalažu un vienu no atgriezumiem kā darba virsmu.
• Darba vietai jābūt ļoti labi apgaismotai, uzreiz aizmirstiet par parasto telpu lampām. Es izmantoju 500W prožektoru, gaismas pietiek, čakarīgākais ir to novietot tā, lai gaisma krīt pareizajā leņķī (piesēju pie kāpnēm). Prožektora barošanai un vēlāk ne tikai prožektoram vajag arī pagarinātāju.

• Rokas urbjmašīnu. Liriska atkāpe par rokas urbjmašīnām. Nesaprotu, kādēļ Bosch ražo t.s. neprofesionālās. Mana pirmā zaļā beidzās ļoti ātri, bet pēc zilās nopirkšanas vairs nav par ko sūdzēties. Cena, lai arī atšķirās gandrīz 2x, tomēr abām bija zem 100 LVL. Nepērciet Bosch zaļos instrumentus, izņemot ja jūsu ambīcija ir ne lielāka kā 200 izurbti caurumi + ieskrūvētas skrūves mūžā. Jūsu vai urbjmašīnas.
• Koka urbjus, atbilstoši projektējumā izrēķinātajiem izmēriem un furnitūras specifikācijām. Tiešām koka, ar mazo spico pagarinājumu galā, nevis metālam paredzētos. Izrubsiet arī ar tiem, bet mazāk precīzi trāpīsiet. Precizitāte šajā brīdī aiztaupa sviedrus un lamu vārdu atkārtošanu vēlāk 10kārtīgi.
• Zīmuli un dzēšamgumiju.
• 90 grādu galdnieka leņķi un metramēru, man arī bīdmērs noderēja ļoti, īpaši caurumu dziļuma pārmērīšanai.
• Vīna korķi un izolācijas lenti, urbumu dziļuma iezīmēšanai / nofiksēšanai / ierobežošanai uz urbja un nazi to griešanai.
• Vīnu, kas aiz korķa, labāk dzert citreiz, jo, ja korķis būtiski uzlabo (caurumu dziļuma) precizitāti, tad pats vīns to proporcionāli+++ samazina attiecībā uz caurumu atrašanās vietu. Sen jau zināju, kādēļ vīna korķus nemetam ārā.
• Iesaku arī dornīti un āmuru urbšanas vietu atzīmēšanai. Man rokas netrīc, iztiku! Un varbūt nevajadzēja būt tik lepnam.

Pie reizes vertikālajām detaļām jāpieskrūvē "kājiņas". Btw, nekādā gadījumā neskrūvējiet mdf malās skrūves pirms neesat ieurbuši skrūvēm caurumiņus, citādi mdf plaisās. Cik resnus caurumiņus? Neprasiet man, lietojiet common sense.

Izmaksas: laiks, kas aizgāja darbavietas iekārtošanai, caurumu urbšanai vertikālajās detaļās un horizontālo plauktu galos, kā arī darba vietas novākšanai ~4h. Krutie džeki to izdarītu 1h laikā, pavisam krutie nedarītu  nemaz, sarasētu un sarunātu, lai detaļu ražotājs saurbj. Neieskaitīju: esošo instrumentu amortizāciju.

Alpha test

Ja pareizi esat projektējuši, šajā brīdi ir iespējams iegūt priekšstatu par topošās mēbeles apveidiem, saspraužot to ar koka dībeļiem. Dariet to uzmanīgi, jo šajā fāzē mēbele vēlas tikai izjukt un dara to samērā veiksmīgi. Kas var notikt? Uzkrist uz galvas un/vai pirkstiem, ar dībeļiem izlauzt mdf detaļu maliņas. Gan riskanti, gan kaifs. Izklausās pazīstami? Tas tādēļ, ka, ja reiz esi nonācis šajā blogā, visticamāk esi saistīts ar IT.

Vajadzīgs: palīdzība pieturēt.

Izmaksas: 15 minūtes laika.

Ieguvumi: milzīgi, beidzot sāc ticēt, ka no tā visa sanāks mēbele.

Laiks frēzēt

Nu ir jāiefrēzē padziļinājumi mēbeļu savilcēm. Pat neiedomājieties vilkt ārā (vai pirkt) koka urbjus, šo dara ar speciālām frēzēm. Labā ziņa: rokas urbjmašīna joprojām der.

Nepieciešams:

• Tā pati darba vieta un daļa no iepriekšminētā.
• Jānopērk frēze(s) - atkarībā no tā, cik un kādas frēzes jums jau mājās ir. Man vajadzēja nopirkt. Čekā bija rakstīts "FORSTNERA FRĒZE 20MM", atrodama kārautā pie urbjiem, btw, ilgi meklēju, neintuitīva vieta gadījās (intuīcija mana).

Izmaksas: tā kā darbavietu iekārtot jau esi iemanījies, tad nepilnas 2h (aptuveni 30 frēzējamo padziļinājumu), frēze maksāja LVL 2.40. Iepirkšanās laiks ~30min, neskaitot ceļu un benzīnu.

Vilšanās: beidzot izvelc durtiņu viras no iepakojuma, saproti, ka tām vajadzīgs cits frēzes diametrs, 30mm. Tāpēc vajag izvēlēties detaļas, kurām jau sākumā ir atrodams rasējums!

Laiks lakošanai

Atkal iekārtoju darbavietu un ķēros klāt. Būtiskākais:

• Šo gan mierīgi var darīt ar vīnu (vai jebkuru citu alkoholisku dzērienu), jo precizitāte nav nepieciešama, galvenais lielāko daļu lakas trāpīt uz detaļām un daudzmaz vienmērīgi izlīdzināt. Vēl vairāk, lakas nitro*narkotiskā iedarbība uz homo sapiens smadzenēm alkohola ietekmi tikai pastiprina. Tā ka jums ir izvēle: darīt to slēgtā telpā (rūdītajiem), atvērt logus jau pirms darbības uzsākšanas (pareizais variants), vai vienkārši rīkoties pēc apstākļiem (normālais variants).
• Baigi palīdz laiku pa laikam paskatīties uz uzklāto lakas slānīti pret gaismu, lai a) redzētu, vai vienmērīgi izlīdzināts un b) vai tikpat vienmērīgi iesūcas.
• Kamēr detaļas ir šauras un garas, lakot ir reāli viegli, lielāka platuma detaļām ir grūtāk, pirmajā reizē neiebraucu, pēc tam sapratu, ka tā prātā ir jāsadala vairākās šaurās detaļās un tad metode ir tā pati.
• Detaļas lakot praktiski ir iespējams tikai no vienas puses, jāizdomā, kur un kā nožāvēt. Manis izvēlētā laka gan nožuva nepilnās 15 minūtēs, līdz ar to varēju visas detaļas sakrāmēt rindiņā (kautko apakšā jāpaklāj) un kad visas nolakotas no vienas puses, tad ņemt no rindas sākuma un lakot otru pusi.
• Pirmajā piegājienā visu nolakot nebija ne plānots, ne arī pietiktu lakas. Toties tagad ir sapratne, cik daudz lakas iziet un vēl jānopērk. Nebija plānots, jo plaukta vidusdaļas aizmuguri gribēju vispirms piemērīt gatavā plauktā un tikai tad tajā urbt, frēzēt, lakot utt.

Izmaksas: ~2h un smadzeņu un aknu šūnas, kas noārdās dzerot vīnu un elpojot nitrolaku.

Montāža

Viens no patīkamākajiem brīžiem, jo (cerams) stundas laikā būs redzams gatavs produkts. Nu, vismaz pirmais etaps.

• Nolakotajās detaļās jāsasprauž koka dībeļi un jāieskrūvē savilču skrūves.
• Drīkst izmantot rūķu un nepilngadīju bērnu darbaspēku, tiesa viņi ātri nogurst un sāk žēloties ;)

• Kamēr šie rosās, var sagatavot vietu, kur plaukts tiks piestiprināts pie sienas. Tam, visticamāk, būs nepieciešams pobedīta urbis, urbjmašīna (atkarībā no sienas materiāla - var nepietikt ar rokas urbjmašīnu), vēlams arī zeņķējamais, lai var dībeļus iegremdēt.

• Šādi izsktās sagatavota detaļa tuvplānā (pa kreisi) un rūķis, kas priecājas, ka viņa sagatavotā detaļa piestiprināta pie sienas (pa labi):

• Tālākais notiek ļoti ātri, īpaši ņemot vērā, ka pēkšņi ir daudz ieinteresēto personu. Un saturs plauktā sarodas momentā, jo gribas izmēģināt :)

• Lai arī plaukts vēl ir stipri negatavs (trūkst aizmugurējās sieniņas un aizveramo plauktiņu durtiņas, to var uzskatīt par ekspluatējamu.

Izmaksas. Tā kā gan pats, gan rūķi, gan nepilngadīgi bērni, gan citi ģimenes locekļi strādā par vēdera tiesu, tad izmaksas ir tikai patērētais laiks, ~2h.

Tā kā objekts uzskatāms par ekspluatācijā esošu, tad nākamais solis, gluži loģiski, jāsauc:

2. kārta

Tās plānā: ielikt ieprojektēto dibensienu un durtiņas diviem plauktiņiem. Šķiet nedaudz, ja salīdzina ar iepriekšējo apjomu. Tomēr izrādās, ka sākas projekta čakarīgākā daļa un to nav iespējams sabāzt zem viena virsraksta. Tādēļ:

Aizmugures sieniņa

Atgādināšu, ka sieniņa netika lakota un sagatavota kopā ar pārējām detaļām, jo bija vēlme to piemērīt situācijā, kas tuva vai, vēlams, identiska tai, kādā tā būs jāmontē. Piemērīju:

Un pareizi vien bija. Piemērot izrādījās, ka plaukts ir šķībs. Pavisam nedaudz, tomēr acīmredzami - projektējot paredzētā 1mm spraudziņa vienā pusē nav sastopama un otrā ir. Cita lieta, ka spraudziņa sanākusi vēl par kādu milimetru platāka. Ko daram:

• Pētam, kādēļ plaukts nav simetrisks. Izrādās, leņķis starp sienu un grīdu nav 90. Vainīgi, visticamāk flīzētāji, nedaudz, bet tomēr.
• Priekšdienām padomājam, ka leņķus jāpārbauda dabā jau projektējot.
• Nopērkam mēbeļu ķīlīšus, un ar to (un rūķu) palīdzību vienu plaukta pusi paceļam nepieciešamajā augstumā. Tā kā mēbeļu ķīlīši nav custom prece, mierinam sevi ar domu, ka pāris milimetru kļūda šajā industrijā ir tikai normāli, jo man tie nebija jāizgudro, t.i. ne es pirmais uzrāvos.
• Domājam ko darīt ar spraudziņu, kas iznākusi platāka. Ideja: galvenais lai liekā spraudziņa nav acu augstumā, t.i. vismaz daļēji jāiestūķē zem kkas zem sieniņas apakšējās malas. Šim nolūkam:
• atrodam saimniecībā papīra striķi (droši vien der arī citi, galvenais, lai saspiestā veidā tiktu iegūts nepieciešamais augstums
• izvelkam no instrumentu plaukta elektrisko skavotāju (liriskā atkāpe, atkal par instrumentiem: nezkādēļ jo krutāks kkādā ziņā instruments, šajā gadījumā - jaudīgāks, jo patīkamāk to turēt rokās; droši vien tas pats, kas daudziem ar auto jaudu, kko tas pagarina)
• un pieskavojam:

Pēc tam jau pašsaprotamas lietas:

• Pirms lakošanas ievēroju, ka ir nelieli nelīdzenumi, tos noslīpēju ar slīpējamo:

• Tieši tāpat, kā pārējām detaļām, atzīmēju, izurbu, izfrēzēju.
• Laiks atkal lakošanai. Te iestājās manis jau pieminētais, ka lielu detaļu grūtāk vienmērīgi nolakot, nekā nelielu. Pēc sajūtas biju tuvu robežai, kad likās, ka būs tā laka jāslīpē nost un jāmēģina vēlreiz, bet tomēr daudzmaz izdevās izlabot sākotnējās kļūdas, uzliekot vēl vienu lakas slāni.

Izmaksas. Čeks par mēbeļu ķīlīšiem, vēl vienu lakas podiņu un rullīti LVL 5.25, laiks piemērīšanai, pielāgošanai, saurbšanai, lakošanai divos piegājienos (no katras puses) kopā aptuveni 2h. Nervu šūnas, protams arī, bet kur citur tās liksi, taisies nodzīvot līdz sirmam vecumam un nomirt ar pilnu komplektu?

Kaķis

Kādā brīdī pieķēru kaķi mazgājamies uz nolakotās detaļas. Nav nekāds brīnums, mūsu kaķis vienmēr ir gatavs atrast kādu jaunu vietu, kur izgulties, apsēsties pavērot apkārtni vai mazgāties. Tāds kā hobijs vai? Droši vien aizstāj ceļošanu. Un paldies viņa sugai, ka pietiek smadzeņu nekāpt uz svaigi lakotas virsmas.

Durtiņas plauktiņiem

Ar tām gāja vistrakāk. Nu tik traki, ka projekts 100% nepabeidzās, "pieņēmām ekspluatācijā ar defektiem" līdz brīdim, kad atradīsies saprašana un laiks salabot. Bet pēc kārtas:

• Piemērīju durtiņu sagatavi, vai ieplānotās spraudziņas, kas nepieciešamas, lai durtiņas normāli vērtos, arī dabā izskatās ok:

• Konstatēju, ka detaļas gali nav finierēti... SHIT! Teju jau ķēru pēc telefona / interneta lai meklētu, kā sūdzēties par nepareizi izgatavotām detaļām. Ieskatījos iesniegtajā specifikācijā un konstatēju, ka pats esmu kļūdījies. Te ir tā vieta, ko pieminēju sākumā - specifikāciju, ko dod citam, pārbaudi trīsreiz un nemaini steigā.
• Nu ko, kādu brīdi staigāju tam visam apkārt un domāju, ko iesākt. Viena doma bija pasūtīt jaunas detaļas, bet atcerējos, ka būs jānopērk visa plātne, no kuras izmantošu tikai nelielu daļiņu... un "atgriezumi manējie"... Tad atcerējos, ka man ir ozola nažfiniera atgriezumi no cita projektiņa. Piemērīju, šķita, ka apmēram tas pats nažfinieris, pie kam uz tik mazu laukumu atšķirību, pat ja tāda ir, nemanīs. Skaidrs, jāaplīmē pašam.
• Lai to izdarītu, sākumā jānoslīpē detaļas īsākas par nažfiniera biezuma tiesu. Problēma: zāģēt nevar, jo par mazu tas biezums, slīpējot nevar smuki taisnus leņķus iegūt. Bet nu neko, citus variantus neizdomāju, slīpēju, ar dievu uz pusēm sanāca.
• No nažfiniera izgriezu nepieciešamā izmēra + ~1 cm uz katru pusi lielus gabaliņus.
• Atradu PVA līmi (šajā brīdī lasīt līmes instrukciju vai zināt kas jādara), noziedu gan detaļas galu, gan nažfiniera gabaliņus ar līmi, nedaudz pagaidīju un lipināju klāt. Tad liku zem svara lai piespiež. "Svars" sanāca tematisks, snovošanas gaidās:

• Kad līmējums bija nepieciešamo laiku žuvis (vislabāk jau atstāt uz diennakti), tad ar asu nazi apgriezu liekās nažfiniera maliņas un rezultātu noslīpēju.

• Lai arī nedaudz apaļīgi tie gali, beigās sanāca tīro neko.
• Tad jau zināmais: frēzējam eņģu vietas, urbjam caurumus rokturīšiem.

• Lakojam.

• Tad sekoja diezgan čakarīgs pasākums - eņģu skrūvēšana un regulēšana, kuras laikā jālamājas vienā laidā, jo plauktiņš maziņš, besī arī 1/2mm pieļautās kļūdiņas, kuras summējas ar tikpat lielām kļūdiņām dēļ materiālu elastīguma, apgaismojumu grūti trāpīt ērtā leņķī, jāsvīst. Vīnu labāk ārā nevilkt.

• Tomēr beigu beigās tas izdevās un šķita, ka viss tūliņ būs labi.
• Bija atlicis tikai pielikt durtiņām pacelšanas / nolaišanas mehānismus, kas paredzēti vienmērīgai un patīkamai virināšanai un eņģu neizlaušanai. Tos izsaiņojot sapratu, ka pērkot neko no tiem neesmu sapratis, izmērs nav pareizais, tomēr jāmēģina piemērot - gribas pasākumu pabeigt. Mēģinot ievietot mehānismus tiem neparedzētās pozās / vietās, nosvīsti, lamājies, pieņem pārsteidzīgus lēmumus, ieurb caurumus skrūvēm ne tur, pārurb, čakars, mehānismi sāk atspiest vaļā savienojumus, kuriem projektā tāda slodze nebija paredzēta... sapratu, ka nebūs... sajūta pretīga, jo likās jau viss veiksmīgi. Bet neko, ko nevar to nevar, pārdomāšana un pārtaisīšana jāatstāj citai reizei, pagaidām plautiņu durtiņas atstājot pusfunkcionālas.
• Lai būtu labāka sajūta, nokopu cīņas arēnu, iekārtojāmies plauktos un sajūta uzlabojas līdz praktiski lietojamai :) Izskatās tīri forši:

Un vēl pat nav ziemassvētki pienākuši, ir 21. decembris!

Izmaksas: jāpērk nekas nebija, līme, svari, instrumenti, laka jau bija. Laiks gan aizgāja daudz, kādas 8 stundas.

Te gribētos ierakstīt

Happy end

Bet jāsaraksta, kas as atlicis projekta pabeigšanai:

• Tikt galā ar nolāpītajiem plauktu durtiņu pacelšanas / nolaišanas mehānismiem.
• Ekspluatācijas gaitā redzams, ka durtiņas nedaudz ķeras, būs jāpieslīpē un jāpārlako.
• Jānopērk āķīši, kur karināt somas, atslēgas un citas lietas, kuras var karināt, jo tādejādi var iegūt vairāk vietas un vairāk kārtības.
• Jāsaskaita laiks, ko pavadīju rakstot šo nenormāli garo bloga ierakstu. Labi, ka nesāku ar šķūnīša celšanas blogu, ja rēķina, ka šis projekts izvērtās virs 3 mēnešiem, bet šķūnītis virs 3 gadiem...
• Jāsaskaita visas izmaksas, bet to tad, kad tiešām būs pabeigts.

Kas skanēs diezgan smiekīgi, pierast, ka lietas nav jāatstāj uz ēdamgalda, bet jāliek plauktā, prasīs vairāk laika, nekā plaukta izgatavošana. Drīzāk tas laika sprīdis būs salīdzināms ar to, cik ilgi briedām šim projektiņam (skat. šī teksta pašu sākumu).